Polārlapsas pēc krāsas iedalās divos veidos: baltās polārlapsās un pelēkās polārlapsās jeb sudrablapsas. Polārlapsas kažoka krāsa mainās atkarībā no sezonas. Sudrablapsām kažoks ziemā ir divkrāsains, pavilna koši melna, bet akota spalva dalīta divās krāsās – pamatne melna, spalvu gali sudrabaini pelēki, tonis var variēt no gaiša, silti pelēka līdz pat tumšam, zilgani pelēkam tonim, vasarā kažoks variē starp tumši brūnu un pelēku.
Polārlapsa ir neliela lapsa, tās ķermeņa garums bez astes ir apmēram 55 cm, astes garums 31 cm, augstums skaustā apmēram 25—30 cm, svars 4—5,5 kg. Polārlapsai ziemas periodā uzaug biezs, silts kažoks, visbiezākais kažoks no visiem zīdītājiem. Polārlapsa spēj dzīvot Arktikas ziemā, kur temperatūra var noslīdēt līdz -70°C.
Polārlapsa dzīvo aiz polārā loka un ir atrodama visās ziemeļu teritorijās: Grenlandē, Krievijā, Kanādā, Aļaskā un Svalbārā, kā arī Islandē un Skandināvijas ziemeļos. Kopumā Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā varētu būt apmēram 120 pieaugušu polārlapsu. Polārlapsa ir vienīgais iedzimtais plēsīgais zīdītājs Islandē. Tā Islandi ir sasniegusi pēdējā ledus laikmeta laikā, kad okeāns bija aizsalis. Polārlapsas savvaļā apdzīvo Krievijas arktiskās salas, un kontinentā tās ir sastopamas reti. Tās ir iecienīts kažokzvērs, ko audzē lapsu fermās. Kopumā polārlapsu daudzums ir diezgan mainīgs, jo tas ir atkarīgs no lemingu daudzuma. Polārlapsas labos gados var ātri atjaunot savu populāciju, bet tās bieži mirst jaunas. Polārlapsas pazaudē teritoriju arī rudajām lapsām, jo tās ir lielākas un spēcīgākas. Savvaļā vilki ir galvenie plēsēji, kas regulē rudo lapsu skaitu mežos, bet samazinoties vilku skaitam, rudo lapsu skaits ir strauji pieaudzis un sāk izplesties ziemeļu virzienā.